1.nodaļa: Iepazīšanās, uz velna ragiem
Es nekad nebiju apmeklējusi iepazīšanās vietnes, bet apmēram pirms pāris mēnešiem es izveidoju lapu vienā no populārākajām vietnēm. Neko darīt. Tas gan droši vien ir meli. Patiesībā es gribēju atrast kādu manai dvēselei tuvu cilvēku, protams, vīrieti. Man ir daudz draudzenēm. Rakstīja vienu perversi vai pristareli jēri, kas ir noguruši no ģimenes dzīves un vienkārši vēlas labi pavadīt laiku ar kādu, kas ir jaunāks par viņu sievām. Ielieciet vietnē pāris manu fotogrāfiju. Protams, kur es esmu parādē un mazliet fotošopa krāsām, gribējās izdaiļot dzīvi. Es neuzskatu sevi par neglītu, bet arī par skaistuli. Krāsoti blondi mati, pelēkas acis un vidējs augums. Pavisam nesen pārkāpu divdesmit un tikai tagad atcerējos, ka nekas nopietns, ka man bija un nebija, un laiks iet un jaunība nav mūžīga. Bija muļķīgi doties meklēt kādu paziņu internetā, bet vēl muļķīgāk būtu meklēt kādu starp vietējiem džekistiem.
Tomēr es atradu savu upuri. Vai drīzāk viņš atrada mani. Viņa fotogrāfija iepriecināja mani un uzsmaidīja manā sejā. Pievilcīgs kā ellē un atbilstošs vecumam. Manuprāt, vīrietim vajadzētu būt vismaz piecus vai septiņus gadus vecākam par sievieti. Manuprāt, tas ir harmoniski. Viņš atbilst maniem kritērijiem. Viņš uzrakstīja un uzreiz piedāvāja tikties bez kilometriem sarakstes. Manam sirdsmieram viņš piedāvāja izvēlēties tikšanās vietu. Tas beidzot izkausēja ledu. Viņa taktiskums un runas maniere bija ļoti pievilcīga. Un viņa balss ziņa izkausēja manu sirdi. Viņa samtainā humānā balss bija gluži tāda pati kā viņa izskats. Varu droši apgalvot, ka šis vīrietis man patika jau no pirmās fotogrāfijas un ziņojuma. Es piekritu ar viņu satikties, ne mirkli nedomājot.
– Eileen, tev šeit ir randiņš? – Mēs iegājām vietējā noplukušajā bārā, lai gan daudzi cilvēki domāja, ka tas ir superklubs, tikpat labs kā centrs, bet tā nebija. Mani vecāki šeit iepazinās pirms daudziem gadiem, tāpēc man tas šķita nostalģiski. Mani šeit vienmēr vilināja.
Jā, es nolēmu paņemt līdzi draugu, tikai gadījumam. Viņa vienkārši stāvēs kaut kur malā, un pati bija ieradusies šeit. Viņa nevar noticēt, ka tas ir puisis no bildes, kurš nāk mani sagaidīt. Ziņkārīga kā ellē.
– Viņš man teica, lai es pati izvēlos tikšanās vietu, – es teicu. – Kur man vajadzēja viņu aizvest? Uz parku? Nē. Es šeit jūtos ērti.
Nezinu, vai viņš šeit kādreiz ir bijis. Cik es zinu, viņš ir no citas pilsētas, bet es centīšos izturēties tā, it kā būtu skaistākajā vietā pasaulē. Par laimi, šeit gandrīz nav dzērāju. Ir pirmdiena.
– Starp citu, tu izskaties lieliski, – teica mans draugs. – Ne sliktāk kā tajā bildē, ko viņš redzēja, – viņa teica, cenšoties panākt, lai es izskatītos tikpat labi kā tajā fotogrāfijā. Jo es zinu to vilšanos. Mans brālis reiz devās uz šādu randiņu. Izrādās, tas bija gandrīz akls randiņš. Meitene nebija no fotogrāfijas, viņa bija no kāda cita. Nē, tā bija viņa. Tikai plus 20 kilogrami. Ko es varu teikt, Photoshop dara brīnumus.
– Ceru, ka arī klātienē viņš nav sliktāks, – mēs ar draugu stāvējām pie bāra un gaidījām. Mums bija atlicis vēl pusstunda laika. Bijām ieradušies agri.
Nezinu, ko es gaidīju no šī randiņa. Nebija paredzēts nekas izsmalcināts. Es neesmu tik naiva. Bet es gribēju satikt un aprunāties ar kādu, kas man patīk, un tad viss bija atkarīgs no manis.
– Ja kas, es būšu šeit, un es būšu savā mašīnā, ja kaut kas ies greizi. Es atnākšu un sitīšu viņam pa galvu. Lizbeta vienmēr ir tāda. Mēs esam kā māsas, un viņa ir mana māsa. Mēs kopā uzaugām, dzīvojām pāri ielai. Tagad viņa dzīvo pie sava drauga, kuru izvilka no geto apkaimes un ielika darbā. Viņa ir iemesls, kāpēc viņš pārtrauca dzert. Viņi šķiet laimīgi.
– Jā, viņi ir. Es tevi iesaistīšu šajā lietā, un mēs viņam kopā iemācīsim mācību, – es teicu. Tikai jokoju. Ja man tas nepatiks un būs tipiski uzbudinātu vīriešu runas, es piecelšos un aiziešu prom. Es vienkārši nesamierinos ar ainas izraisīšanu.
– Lai gan, spriežot pēc viņa bildes… – Lizbeta izstiepās, izsmejot mani. – Tā vietā, lai pamanītu, kāds viņš ir dīdītājs, tu vienkārši svīst un skaties uz viņu kā uz dīkdieni, – viņa sacīja, nekurnēdama smieties.